pirmdiena, 2010. gada 29. marts

rakstīt

Kāpēc lai šī tagad nekļūtu par vietu, kur izlikt sevi rakstībā? Es jau mēnešiem ilgi solos sev beidzot rakstīt. Rakstīt, rakstīt, rakstīt. Tik daudz, cik esmu gribējusi tajos laikos, kad neesmu varējusi atļauties izšķiest savu laiku rakstībā. Tomēr tagad esmu mazliet aplauzusies. Man nav, par ko rakstīt. Jau kādu laiku nekas nenotiek. Nav nedz sajūtu, ne arī kā cita, kas iekustinātu to impulsīvo rakstīšanas vilni. Katru reizi, kad šeit vai cibā kaut ko ierakstu, zinu, ka esmu to darījusi pati sevis skubināta.

Būris. Es esmu iesprostota būrī, taču nezinu, vai tas ir manis pašas vai apkārtējās vides radīts. Alkstu izlauzties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru