Aizpildīju application IPM programmai. Vēl jānoskaidro par atsevišķām application daļām un jāuzraksta e-pasti cilvēkiem, no kuriem es varētu sagaidīt reference letters.
Tikmēr, kamēr aiz loga spīd saule, es nespēju savākties bakalaura darba rakstīšanai. Esmu savākusies jaunus materiālus, taču nevaru saņemties atkārtoti uzrakstīt e-pastu darba vadītājām, kurš par mani jau gandrīz nedēļu ir aizmirsis. Saņemšos. Apsolu. Šodien.
A. saka, ka esmu redzami satrenējusies, un augums jo dienas, jo izskatās sagatavotāks vasarai. Tāpēc es lūdzu viņu, lai vasarā neļauj man palaisties, bet liek turpināt, citādi viss darbs, ko būšu līdz šim ieguldījusi sevī, būs kaķim zem astes pastumjams. Bet nē, nē, nē, to jau nu es pieļaut negrasos. Šodien atkal gaidāms treniņš. Priecāšos, ja izdosies noskriet vairāk kā 40 minūtes. Ja pirms gada kāds man būtu teicis, ka spēšu skriet tik ilgi, es skaļi smietos, taču jau pagājušā gada vasarā es pierādīju sev pretējo, kad skrēju gar jūru. Šovasar gatavojos tam pašam. Būs, būs, būs.
Pēc mēneša (vairāk vai mazāk) mēs dodamies mājās, un es nemelošu, ka priecājos par to. Par nākotni šobrīd cenšos nedomāt, lai nezaudētu prātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru